Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Tirgus sadalīšana patērētāju grupās, lai noteiktu galveno mērķtirgu, uz ko virzīt tirgvedības aktivitātes. Pastāv ģeogrāfiskā, demogrāfiskā, sociāli ekonomiskā, psihogrāfiskā tirgus u. tml. segmentēšana.

Definīcija: Tirgus sadalīšana noteiktās pircēju grupās jeb tirgus segmentos. Katrai grupai var būt nepieciešamas īpašas preces un konkrēti tirgvedības pasākumi. Patēriņa preču tirgū Δ parasti notiek pēc šādām pazīmēm: 1) pēc ģeogrāfiskās pazīmes (valsts, pilsētas lielums, klimats u. c.); 2) pēc psiholoģiskās un sociālās pazīmes (sabiedriskie slāņi, personības tips u. c.); 3) pēc pircēju rīcības kritērijiem (pirkšanas motivācija, klienta statuss, attieksme pret preci u. c.); 4) pēc demogrāfiskās pazīmes (vecums, dzimums, ienākumu līmenis, izglītība, reliģiskā pārliecība u. c.). Ražošanas resursu tirgū Δ parasti notiek pēc ģeogrāfiskās pazīmes, pircēju rīcības kritērijiem u. c. Δ mērķis ir tirgus iepazīšana, lai uzņēmums varētu noteikt preču ražošanas stratēģiju un taktiku, kā arī plānot atbilstošus tirgvedības pasākumus.