Atrasti 30 termini
|
 |
-
EN monopoly
LV monopols
DE Monopol
FR monopole
EuroVoc tēzaurs v4.12 © Eiropas Savienība, 2020
-
EN monopoly
LV monopols
RU монополия
DE Monopol
FR monopole
Definīcija: 1. Valsts, uzņēmuma, iestādes vai fiziskas personas izņēmuma tiesības veikt noteiktu saimniecisku vai citu darbību kādā jomā, nozarē.
2. Tirgus forma — stāvoklis kādu preču vai pakalpojumu tirgū, ja tajā ir vai nu tikai viens preču piedāvātājs, vai arī viens preču pircējs, kuram ir iespēja noteikt preču cenu, tirgus noteikumus un saņemt lielāku peļņu. Δ rodas ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanās rezultātā. Tīrā veidā Δ praktiski nepastāv (sk. tīrais monopols). Ir dažādas Δ formas (piem., uzņēmējsabiedrība, korporācija) un Δ apvienības (piem., kartelis, trests, koncerns, konsorcijs).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN monopoly
LV monopols
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
-
EN monopoly
LV monopols
RU монополия
DE Monopol
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN monopoly
LV monopols
Definīcija: Situācija tirgū, kurā nav konkurences un darbojas tikai viens piegādātājs (monopolists), kas ir noteicējs attiecīgajā tirgus jomā. Šī situācija atbilst dominējoša stāvokļa būtībai. Monopola gadījumā produktivitāte parasti ir zemāka un cenas augstākas nekā konkurences apstākļos. Monopolistam var rasties iespēja gūt virspeļņu, t.i., peļņu, kas pārsniedz vidējo kapitāla rentabilitāti. Līdzīgu situāciju pieprasījuma gadījumā, pastāvot tikai vienam pircējam, sauc par monopsonu. Eurodicautom
Sk. arī: natural monopoly; state monopoly; public sector monopoly
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
|
