Definīcija: Juridiska vienošanās par to, ka viens no līdzējiem aizdod naudu otram līdzējam, lai tās par šo naudu iegādātos pašumu, kurš kļūst par aizdevuma atmaksas garantiju. Tacis — Dictionary of Economic and Management Terms, European Commission, 1994
Sk. arī: credit
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004