Definīcija: Floras un faunas sabrukšanas produkti, kas veidojušies anaerobos apstākļos un kas sastāv no ūdens, minerālvielām, organiskiem savienojumiem. Dūņas izmanto lauksaimniecībā un dziedniecībā. Dūņu dziedniecība ir viena no senākajām ārstēšanas metodēm, pirmie to sāka izmantot senie ēģiptieši, izmantojot Nīlas upes dūņas. Latvijā lielākā nozīme ir dziednieciskajām kūdras dūņām Ķemeros (Slokas purvā), Baldonē (Pladu purvā) un Liepājā (Melnās Ālandes purvā). Vecākais Latvijas kūrorts ar kūdras dūņu dziedniecību ir Baldonē. Jūrmalas pilsētas ārstniecības iestādes var izmantot arī sapropeļa dūņas, kas atrodamas Kaņiera un Babītes ezerā un ir derīgas izmantošanai ārstniecībā.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
