Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Īpaša aizsargājamo dabas teritoriju kategorija. Izcili vai reti, savrupi dabas veidojumi, kā arī platības ziņā nelielas teritorijas ar zinātnisku, estētisku, kultūrvēsturisku vai ekoloģisku vērtību. Piemēram, aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ir iežu atsegumi, alas, laukakmeņi, ūdenskritumi, pazemes saldūdeņu un minerālūdeņu avoti, tipiskas vai retas reljefa formas; īpaši aizsargājamie koki ir vietējo un svešzemju dižkoki, retie (unikālie) svešzemju sugu koki, īpatnējie (savdabīgie) vai kultūrvēsturiskie koki; aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi ir botāniskie dārzi, parki, mežaparki, dendrāriji, koku stādījumi, alejas.