Definīcija: Cilvēku darbības mazskarta un mazpārveidota teritorija, kurā tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas. Rezervātu aizsardzībai izveidotas vairākas funkcionālās zonas — stingrā režīma, regulējamā režīma zona un buferzona. Dabas rezervātos aizliegta saimnieciskā darbība, to apmeklēšana ir pieļaujama ar speciālām atļaujām. Latvijā: Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču dabas rezervāts.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENnature reserve; reservation; nature preserve
LVdabas liegums
RUзаповедник; область охраны природы
DENaturschutzgebiet
FRparc naturel protégé; parc réserves
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
ENnature reserve
LVdabas aizsardzības zona; dabas aizsardzības rezervāts
RUзаповедник
DENaturschutzgebiet
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
