EN neologism; coinage
LV jaunvārds; neoloģisms
RU неологизм
DE Neologismus; Neubildung
Definīcija: Vārds, kas darināts, parasti, lai nosauktu pirms tam nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu konkrētā laikā valodas lietojumā aktuālu jēdzienu. Katram laikposmam var būt savi raksturīgi jaunvārdi, piemēram, 19. gs. beigās jaunvārdi bija vēsture, burtnīca, zinātne, mūsdienās — datne, tiešraide, viedkarte, zibatmiņa, zīmols. Laika gaitā kādreizējie jaunvārdi vai nu saglabājas aktīvajā vārdu krājumā, zaudējot jaunvārda statusu (vēsture, burtnīca, zinātne), vai arī nonāk pasīvajā vārdu krājumā (kolhozs, sovhozs). Daļa jaunvārdu vispār nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu (lēneklis ‘bremze’, ierīks ‘aparāts’, jauddotne ‘spēkstacija’). Jaunvārdu avots ir arī rakstnieku oriģinālsacerējumi un tulkojumi, piemēram, Z. Skujiņa jaunvārdi vaļasprieks, tālrāde.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
