Definīcija: Vēsturiskajā valodniecībā — kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā. Atkarībā no lietojuma verbālnomenus iedala verbāladjektīvos (ģerundīvs) un verbālsubstantīvos (ģerundijs, supīns).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007