EN class number; classification number; index
LV indekss
RU индекс
DE Klassennummer; Index
Definīcija: 1. Nosacīta zīme - romiešu vai arābu cipars, grieķu, latīņu vai kiriliskā alfabēta lielais vai mazais burts, interpunkcijas zīme, matemātisko izteiksmju simbols vai to kopa - noteikta iespieddarba, cita dokumenta, to kopas vai atsevišķas daļas satura un/vai citu pazīmju apzīmēšanai bibliotekārajās un bibliogrāfiskajās klasifikācijās. 2. Iespieddarbu un citu dokumentu saraksts vai rādītājs, piem., Romas katoļu baznīcas aizliegto grāmatu saraksts - Index Librorum Prohibitorum.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
EN class number; *full classification number
LV pilnais indekss
RU полный индекс
DE volle Signatur
Definīcija: Indekss, kas pilnīgi atklāj iespieddarba vai cita dokumenta saturu u.c. pazīmes, kā arī norāda, kurā sistemātiskā kataloga, kartotēkas vai bibliogrāfiskā līdzekļa nodaļā atspoguļots iespieddarbs vai cits dokuments. Pilns indekss var būt vienkāršs, salikts, sastata vai arī ar plus zīmi saistītu indeksu kopa, kurā pirmais ir pamatindekss, pārējie - papildindeksi.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993