Definīcija: Sakars starp sintaktiski līdztiesīgām vienībām — vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, vārdu savienojumiem vai teikuma daļām, piemēram, mazs, bet gudrs; Saule spīd, un lietus līst. Retāk sakārtojuma apzīmēšanai (īpaši attiecībā uz salikta teikuma daļu saistījumu) lieto terminu paratakse.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENparataxis; adding without conjunction*
LVpiekārtojums
RUприсочинение
DEHinzufügung
Definīcija: Sintaktisks sakars starp salikta teikuma daļām bezsaikļa saistījumā, piemēram, Viņu pūlējās apspiest, viņa cīnījās vēl izmisīgāk. Mūsdienu latviešu sintaksē neaktuāls termins, jo konstatēta tā neatbilsme sintaktisko sakaru sistēmai.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
