Definīcija:Ekonomikas teorijā — laika periods, kurā uzņēmums ir spējīgs strādāt tikai ar vienu un to pašu, nemainīgu ražošanas jaudu un nespēj pārveidot to tā, lai palielinātu ražošanas apjomu un samazinātu izstrādājumu ražošanas izmaksas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000