Definīcija: Viens vai vairāki cipari, kuri norāda, ka sekojošie cipari ir no specifiska numerācijas plāna, kas atšķiras no sākotnējā numerācijas plāna. Izņēmuma kodu var izmantot sākotnējā tīklā, starp iekšzemes tīkliem, to var izmantot starpvalstu tīklos, tādēļ cipariem, kurus izmanto izņēmuma kodā, jābūt standartizētiem.