Definīcija:Nepieciešamo dzīves uzturlīdzekļu trūkums un nespēja tos sagādāt vai nu personīgu iemeslu (slimības, vecuma, izšķērdības, laiskuma u. c.), vai arī no atsevišķa cilvēka neatkarīgu apstākļu dēļ (bezdarbs, valsts saimnieciska krīze, kas radusies neražas vai valdības nesaimnieciskuma rezultātā).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000