Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN prerogative
LV izņēmumtiesības; prerogatīvas
RU исключительное право; прерогатива
DE Prärogative
FR prérogative; droit exclusif
Definīcija: Valsts institūcijai vai amatpersonai paredzētas vai kādam piešķirtas speciālas tiesības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN prerogative
LV prerogatīva; privilēģija; priekšrocība
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
-
EN prerogative
LV prerogatīva
Definīcija: Izņēmuma tiesības, specifiska tiesība vai privilēģija. Oficiālai personai, piemēram, tiesai vai likumdevējam, piešķirta vara, privilēģija, imunitāte, tiesība vai labums vai nu vispār, vai attiecībā uz šīs personas biroja vai oficiālās iestādes mantu. Black's Law Dictionary, 1182
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
|
