Definīcija: Princips, ka personu var tiesāt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tikai tad, ja tiek pārliecinoši pierādīta šīs personas vaina, taču šis princips nemaizna apsūdzības raksta nozīmīgumu. Black's Law Dictionary, 1186
Sk. arī: presumption
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004