-
EN punctuation
LV interpunkcija
RU пунктуация
DE Interpunktion; Zeichensetzung
Definīcija: Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN punctuation
LV interpunkcija
RU пунктуация
DE Interpunktion; Zeichensetzung
Definīcija: Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN punctuation
LV interpunkcija
RU пунктуация
DE Zeischensetzung
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
-
EN punctuation
LV punktuācija (pieturzīmju lietošana)
RU пунктуация; расстановка знаков препинания
DE Zeichensetzung
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
-
EN punctuation; punctuation marks
LV nosacītās dalītājzīmes
RU условные разделительные знаки
DE Interpunktionszeichen
Definīcija: Interpunkcijas zīmes un matemātisko izteiksmju simboli, ko lieto bibliogrāfiskajā aprakstā, lai atdalītu apraksta galvu, apraksta zonas un tajās apvienotos apraksta elementus. Lieto šādas N.d.: . (punktu) , (komatu) : (kolu) ; (semikolu) = (vienādības zīmi) / (slīpsvītru) ( ) (apaļās iekavas) + (plus zīmi) ... (daudzpunkti)
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
