Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Transporta veids, ar kuru pasažieri un kravas tiek pārvadātas pa sliežu ceļiem.
2. Pārvadājumu uzņēmums, kura īpašumā var būt ritošais sastāvs (vagoni, lokomotīves), atbilstīga infrastruktūra un sliežu ceļi.
Dzelzceļus pēc sliežu platuma iedala platsliežu, standarta un šaursliežu dzelzceļos. Apmēram 60% pasaules dzelzceļu ir ar standarta sliežu platumu (1435 mm), kas izstrādāts XIX gs. II pusē Anglijā un ASV. Latvijas platsliežu dzelzceļa sliežu platums (1524 mm) atbilst Krievijas impērijas laikā pieņemtajam standartam. Sliežu platums būtiski ietekmē dzelzceļa un ritošā sastāva izmaksas. Dzelzceļš, kas veic pasažieru pārvadājumus ainaviskā apvidū, var kļūt par tūristu piesaisti. Piemēram: Transsibīrijas dzelzceļš (Krievija), Dardžīlingas šaursliežu dzelzceļš (Indija).
Sk. arī sliežu platums