-
EN ratification
LV ratificēšana; ratifikācija
RU ратификация
DE Ratifikation; Ratifizierung
FR ratification
Definīcija: Starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms, kurā valsts augstākā varas institūcija apliecina valsts apņemšanos pildīt līgumā noteiktās saistības (piem., Latvijā līguma Δ veic Saeima, ASV — Kongress). Līgums pēc tā Δ iegūst juridisku spēku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN ratification
LV (līguma u.tml.) apstiprināšana; ratificēšana
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
-
EN confirmation; ratification; approval
LV apstiprināšana
RU утверждение
DE Bestätigung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN ratification
LV ratifikācija
Definīcija: Oficiāls akts, ar kuru valsts piekrīt uzņemties noteikta jau parakstīta līguma saistības. Daļa līgumu saskaņā ar to noteikumiem stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi, savukārt citiem līgumiem ir nepieciešama ratifikācija, lai tie kļūtu saistoši līgumu parakstījušām pusēm. Dictionary of Diplomacy, 200
Sk. arī: instrument of ratification
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
