Definīcija: Spēja tikt galā ar tieksmi vai nemieru, piedzīvojot bīstamu notikumu, reaģējot vai pārkārtojoties tādos veidos, kas ļauj saglabāt cilvēka pamatfunkciju, identitāti un struktūru, vienlaikus saglabājot viņa spēju pielāgoties, mācīties un pārveidoties.