EN material resources
LV materiālie resursi
RU материальные ресурсы
DE materielle Ressourcen
FR ressources matérielles
Definīcija: Izejvielas, materiāli, komplektējošie izstrādājumi un pusfabrikāti, kurināmais, siltuma un elektriskā enerģija, ko lieto pamatražošanā un palīgražošanā. Izejvielas un materiāli ir darba priekšmeti, uz kuriem cilvēki iedarbojas ar darbarīkiem, lai iegūtu gatavos izstrādājumus. Izejvielas ir ieguves rūpniecības un lauksaimniecības produkti, kas paredzēti tālākai izmantošanai ražošanas procesā (piem., rūda, ogles, nafta, lini, kokvilna, vilna, tabaka, koksne, smiltis). Par izejvielām sauc arī nolietotus un izmantojamus izstrādājumus, kas derīgi pārstrādei (sk. otrreizējās izejvielas). Materiāli ir tādi darba priekšmeti, kuru pirmapstrāde rūpniecībā jau notikusi un kurus atkārtoti apstrādā, lai iegūtu gatavus izstrādājumus (piem., metāla velmējumi, zāģmateriāli, plastmasas, audumi, kartons). Atkarībā no to nozīmes izstrādājumu izgatavošanā materiālus iedala pamatmateriālos un palīgmateriālos. Par pamatmateriāliem sauc materiālus, no kuriem tieši izgatavo izstrādājumus; tie veido izgatavojamo izstrādājumu materiālo pamatu (piem., metāls un plastmasa ir pamatmateriāli mašīnbūvē, audums — apģērbu šūšanā, kokmateriāli — mēbeļu izgatavošanā). Pamatmateriāli rūpniecībā veido lielāko materiālu daļu. Par palīgmateriāliem sauc materiālus, kas veicina izstrādājumu izgatavošanu, — tos lieto ražošanas procesā, bet tie neietilpst vai tikai daļēji ietilpst gatavajos izstrādājumos (piem., skābe ir palīgmateriāls metālu attaukošanā un kodināšanā, dzesētājšķidrumi — metālu termiskajā apstrādē). Viens un tas pats materiāls vienā gadījumā var būt pamatmateriāls, bet citā — palīgmateriāls (piem., kalcinētā soda stikla rūpniecībā ir palīgmateriāls, bet metālu galvaniskajā apstrādē — pamatmateriāls). Īpašu Δ grupu veido kurināmais, siltuma un elektriskā enerģija jeb t. s. enerģētiskie resursi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
