Definīcija: 1. Tūrisma forma, kam raksturīga norise lauku teritorijās.
2. Tūrisma veids, kam raksturīgs, ka ceļojuma nolūks ir vēlme iepazīties ar lauku dzīvi, ikdienu un lauksaimniecisko ražošanu, atpūsties laukos. Lauku tūrisms ietver arī atpūtas un kultūras tūrisma elementus. Lauku tūrismam ir nozīmīga vieta sabiedrības audzināšanā saudzīgā attieksmē pret vidi un dabas, ekotūrisma un ilgtspējīgā tūrisma attīstīšanā. Lauku tūrismā tūristu pārvietošanai bieži tiek izmantoti videi draudzīgi veidi: pārgājieni kājām, ar velosipēdiem, ar airu laivām un jāšus uz dzīvniekiem. Lauku tūrisms ir viens no lauku uzņēmējdarbības dažādotājiem.
Sk. arī lauksaimniecības tūrisms; tūrisma klasifikācija; tūrisma veidi
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
