Definīcija: Teikums, ar kuru runātājs kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro) sarunas biedram, piemēram, Sāka līt. Stāstījuma teikumu parasti izrunā ar krītošu teikuma intonāciju, un rakstos tā beigās liek punktu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007