Definīcija: Teikums, ar kuru runātājs pauž jūtas vai emocionālu attieksmi pret runas saturu vai sarunas biedru, piemēram, Kāds prieks to dzirdēt! Izsaukuma teikumu izrunā ar īpašu intonāciju, un rakstos tā beigās parasti liek izsaukuma zīmi.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007