Definīcija: Teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa, piemēram, savrupināta apzīmētāja grupa teikumā Tie bija pirmie pavasara ziedi — pilni zemes spēka un saules skaistuma.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007