Definīcija: Teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums. ◊ teikuma sintaktiskā struktūra (sk.); teikuma semantiskā struktūra (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007