Definīcija: Pieturzīme, kas parasti atdala teikumus (punkts, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, daudzpunkte), teikuma daļas, teikuma locekļus vai to grupas (komats, semikols, domuzīme, kols, daudzpunkte).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007