-
EN standardization
LV standartizēšana; standartizācija
RU стандартизация
DE Standardisierung
Definīcija: Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā, piemēram, terminoloģijas jomā standartizēšanai pakļauti terminoloģijas darba principi un metodes, definīciju veidošana, terminu vārdnīcas tipi, arī noteiktas tematiskas grupas termini.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN normalization; standardization
LV normalizācija; normalizēšana
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN standardization
LV standartizācija; standartizēšana
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN standardization
LV standartizācija
RU стандартизация
DE Normung; Standartisierung
FR normalisation
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN normalization; standardization
LV normalizēšana
RU нормализация
DE Normalisierung; Vereinheitlichung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN rating; standardization
LV normēšana
RU нормирование
DE Normung; Normierung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN standardization
LV standartizēšana; standartizācija
RU стандартизация
DE Standardisierung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN standardization
LV standartizēšana; standartizācija
RU стандартизация
DE Normung
Mašīnbūves terminu vārdnīca. — R., LNMK, 2004
