Definīcija: Parādība, ka gēns sastāv no subvienībām — pseidoalēlēm jeb transgēniem, kuru mutācijas specifiski izmaina bazigēna funkciju. Novecojis termins. Sk. arī pseidoalēles.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981