Definīcija: Terminu sistēmas hierarhijā — termins, kas izsaka apakšjēdzienu un ir pakārtots virsterminam; apakšjēdziena termins. Piemēram, termins vienkāršs teikums ir virstermina teikums apakštermins.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007