Definīcija: Process, kurā viena sabiedrība iegūst kontroli pār citu sabiedrību, iegādājoties visu vai lielāko daļu no šīs sabiedrības pamatkapitāla. Tacis — Dictionary of Economic and Management Terms, European Commission, 1994
Sk. arī: acquisition
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004