Definīcija: Telefona raidītājs un uztvērējs, kas apvienoti vienā rokā turamā ierīcē.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
ENtelephone handset; handset
LVrokas tālrunis
RUмобильная трубка
Definīcija: Telefona aparāts, kas izveidots kā rokās turama ierīce. Šāda tipa ierīces tiek izveidotas dažādām telesakaru sistēmām. Kā piemēru var minēt bezvadu telefonu.