Definīcija: Terminu sistēmas hierarhijā — termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins. Piemēram, termins teikums ir virstermins pakārtotajiem apakšterminiem vienkāršs teikums un salikts teikums.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007