-
EN tone
LV skaņas signāls
Definīcija: Sadzirdama norāde skaņas formā, kas aptver nelielu diskrētu frekvenču skaitu, bet kurā nav iekļauta runa.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
-
EN tone
LV tonis
RU тон
DE Ton
Definīcija: Fizikāla skaņas kvalitāte, ko nosaka saspriegtu balss saišu radītu ritmisku svārstību biežums. Jo biežākas svārstības, jo augstāks tonis. ◊ balss tonis; pamattonis; toņa augstums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN syllable intonation; tone
LV zilbes intonācija
RU слоговая интонация
DE Silbenakzent
Definīcija: Patstāvīga prosodiska parādība, kuras noteicošie rādītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte un kura īstenojas, radot specifisku runas melodiju garajās zilbēs un veicot semantiski un gramatiski diferencējošu funkciju. Latviešu literārajā valodā saklausāmas trīs veidu zilbes intonācijas: krītošā, piemēram, vārdā man [mn]; lauztā, piemēram, vārdā logs [luoks], un stieptā, piemēram, vārdā saule [sule].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN tone
LV tonis
RU тон
DE Ton
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
