Definīcija: Vārda spēja, veidojot sintaktiskus sakarus, piesaistīt citus vārdus noteiktās gramatiskās formās; vārda saistītājspēja. Valence ir atkarīga no vārda leksiskās nozīmes un vārdšķiras. ◊ sintaktiskā valence (sk.); semantiskā valence (sk.); leksiskā valence (sk.); aktīvā valence; pasīvā valence
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007