Definīcija: Stāstītāja norāde uz to, kas ir tiešās runas autors, piemēram, “Tu esi izaugusi liela,” māte saka. Piebilde var būt tiešās runas priekšā, aiz tās vai starp tiešās runas vārdiem, retumis starp piebildes vārdiem ir tiešā runa.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007