Definīcija: Afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā. Latviešu valodā vārddarināšanas afiksi parasti ir piedēkļi, priedēkļi un derivatīvās galotnes, piemēram, vecs — vec-um-s; augt — audz-ē-t; kāpt — uz-kāpt; gald-s — pa-gald-e; skābt — skāb-e, melns — meln-is.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007