EN word-formation model
LV vārddarināšanas modelis
RU словообразовательная модель
DE Wortbildungsmodell
Definīcija: Modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem. Piemēram, deverbālos abstraktas nozīmes atvasinājumus ar -ība darina pēc modeļa: darbības vārds → ciešamās kārtas divdabis → lietvārds ar -ība, piemēram, lasīt — lasāms — lasāmība; laulāt — laulāts — laulātība. Dažādu nozaru terminoloģijā par vārddarināšanas modeli kļuvuši salikteņtermini ar -izturība, -ietilpība, -cietība, -caurlaidība u. tml.: korozijizturība, ugunsizturība, triecienizturība; darbietilpība, zinātņietilpība; salcietība; gaismcaurlaidība; no vārdu savienojumiem skrūve ar apaļu galvu, skapis ar divām durvīm darināti vārdkoptermini apaļgalvas skrūve, divdurvju skapis. Vārddarināšanas tipa spēja funkcionēt par aktīvu vārddarināšanas modeli liecina par attiecīgā tipa produktivitāti. Vārddarināšanas modeļa izveidē un izplatībā sava loma ir tuvāko saskarvalodu ietekmei.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
