Definīcija:Princips, sakarība, kas nosaka, ka katrai parādībai ir savs izraisītājs, cēlonis, bez kura nekas nevar notikt. Piem., ražošanas attīstības pamatā ir konkurences cīņa, kas rada nepieciešamību pilnīgot esošos izstrādājumus, pazemināt ražošanas izmaksas, ražot jaunas preces utt.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000