Definīcija:Viens no darījuma nodrošinājuma veidiem, ar kuru galvotājs uzņemas atbildību par parādnieka (debitora) saistību izpildi. Galvotājs atbild par parādsaistību pildīšanu tikai tādā gadījumā, ja to nespēj izdarīt pats aizņēmējs.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000