Definīcija:Uzrādītāja čeka paveids, ko lieto, daļēji aizstājot skaidras naudas maksājumus. Δ ir norēķinu konta īpašnieka rakstisks rīkojums bankai izsniegt čeka uzrādītājam noteiktu summu skaidrā naudā.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000