Definīcija:Institūcija, kas koncentrē individuālo ieguldītāju (privātpersonu un uzņēmumu) brīvos naudas līdzekļus un iegulda tos vērtspapīros. Pēc darbības veida izšķir: slēgtos Δ un atklātos Δ. Slēgtie Δ līdzekļus piesaista, izlaižot noteiktu skaitu akciju, bet atklātie Δ akcijas izlaiž nepārtraukti. Tāpat atklātie Δ nepārtraukti veic akciju pārdošanu un pirkšanu; līdz ar to nepārtraukti mainās atklāto Δ līdzekļu daudzums. Pēc specializācijas izšķir: specializētos Δ, kas līdzekļus iegulda noteiktā nozarē, un nespecializētos Δ, kuriem nav noteiktas ieguldījumu jomas. Δ līdzekļus pārvalda ieguldījumu sabiedrība, kas ar ieguldītājiem slēdz līgumu par līdzekļu pārvaldīšanu atbilstoši emisijas prospektā deklarētajiem principiem, kā arī izsniedz tiem daļas apliecību par piederošām akcijām. Vienas daļas apliecības cena ir vienlīdzīga ar vienas Δ daļas vērtības (kāda tā ir ieguldījuma brīdī) un akciju izlaišanas uzcenojuma summu. Atklāto Δ daļas apliecības vērtību katru dienu var noteikt, ja visu Δ īpašumā esošo vērtspapīru u. c. aktīvu kopējo tirgus vērtību, no kuras atskaitītas parādsaistību summas, izdala ar daļas apliecību skaitu. Atklāto Δ daļas apliecības var pirkt un pārdot. Δ līdzekļus glabā bankā, kas nedrīkst būt Δ kādas daļas īpašniece.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
