Definīcija:1. Loģisks slēdziens, kas veikts, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem, un vispārināts uz visu gadījumu kopu. 2. Pētīšanas metode, ar kuru, pamatojoties uz atsevišķu faktu un parādību novērojumiem, tiek konstatētas vispārējas sakarības un likumi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000