Definīcija: An undertaking by a bank (the guarantor) to pay an agreed-upon amount of money to another person (the beneficiary) if the bank’s customer (the principal) defaults in a debt or in its obligation to the beneficiary.
Definīcija:1. Galvotāja rakstisks solījums kreditoram, ka parāds tiks laikā atdots. 2. Bankas apstiprinoša vēstule pircējam par to, ka izsolē pārdodamie vērtspapīri pieder klientam un ka banka piekrīt tos pēc izsoles nodot pircējam.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
