EN investments
LV kapitālieguldījumi; ieguldījumi
RU инвестиции
DE Investitionen
FR investissements; placements
Definīcija: Līdzekļu izlietojums materiālu un nemateriālu vērtību iegādei, lai ar to palīdzību gūtu ekonomisku vai sociālu labumu. Ir šādi uzņēmuma Δ: 1) ilgtermiņa nemateriālie kapitālieguldījumi (pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesiju, patentu, licenču tiesības u. c.); 2) ilgtermiņa materiālie kapitālieguldījumi jeb pamatlīdzekļi (zeme, ēkas, būves, tehnoloģiskas iekārtas, transportlīdzekļi, nepabeigta būvniecība u. c.); 3) ilgtermiņa finanšu kapitālieguldījumi (līdzdalība meitasuzņēmumu vai saistītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma akcijās un daļās u. c.); 4) līdzekļi ražošanas resursu krājumos (izejvielu, materiālu u. c. iegādei) (sk. apgrozāmie līdzekļi). Tautsaimniecības mērogā Δ ir arī līdzekļu izlietojums: tautas labklājības līmeņa paaugstināšanai; veselības, izglītības, satiksmes uzlabošanai; vides sakārtošanai, sporta bāzu izveidošanai. Iedzīvotāju Δ ir līdzekļi, kurus tie izlieto materiālo un nemateriālo vērtību iegādei, kas dod ienākumus (piem., akcijas) vai kuru vērtība palielinās (gleznas u. c.). Δ ir arī: tīrie kapitālieguldījumi un kapitālieguldījumi atjaunošanai. Visus uzņēmuma Δ sauc arī par bruto kapitālieguldījumiem. Uzņēmumu Δ kādu izstrādājumu ražošanā vai pakalpojumu veikšanā ir atkarīgi no peļņas, kādu tie gūst konkrētā darbības jomā. Δ visā tautsaimniecībā ir atkarīgi no maksas par noguldījumiem: ja ir lieli noguldījumu procenti, Δ tautsaimniecībā nav lieli un otrādi — ja noguldījumu procenti samazinās, Δ tautsaimniecībā palielinās.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
