-
EN standard
LV standarts
RU стандарт
DE Standard
FR norme; standard
Definīcija: 1. Modelis vai bāze salīdzināšanai, mērīšanas kritērijs, paraugs.
2. Noteiktam mērķim nepieciešamā vai vēlamā kvalitātes pakāpe.
3. Kuģniecībā — kokmateriālu kravu mērīšanas vienība.
4. Sistēma, ko sauc par valūtas Δ un pēc kuras valdība nosaka valsts pamatvalūtas vienības vērtību atbilstoši noteiktam dārgmetāla (parasti zelta) svaram, citas valsts valūtas vienību daudzumam vai vairāku valstu valūtu kombinācijām. Pēc lietojuma plašuma izšķir: starpvalstu, valsts un uzņēmumu Δ. Latvijas nacionālos Δ būvniecības u. c. jomās apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs vai citas atbilstošās iestādes, un tie nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas Standartizācijas komitejas un Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas Δ prasībām.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN norm; standard
LV norma
RU норма
DE Norm
FR standard; norme; règle
Definīcija: Kāda rādītāja pieļaujamais, ierobežotais lielums, kas tiek uzskatīts par vislabāko, mērķtiecīgāko. Praksē izstrādā un lieto, piem., darba normu, materiālu izlietojuma normu, ražošanas krājumu normu, kā arī Δ obligātām banku rezervēm, atsevišķo uzņēmējsabiedrības formu dibināšanas kapitāliem u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN standard
LV standarts
RU стандарт
DE Standard
FR standard; étalon; norme
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998