Definīcija:1. Vēsturiski izveidojies ražošanas rīku un iemaņu kopums, kuru izmantojot cilvēkam ir iespējams iedarboties uz apkārtējo dabu, lai iegūtu no tās materiālos labumus. 2. Mašīnu, mehānismu, ierīču, rīku kopums. 3. Paņēmienu kopums, kas tiek izmantots kādā darbībā (piem., remontdarbu Δ).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000