EN land
LV zeme
RU земля
DE Boden; Land
FR terre
Definīcija: Viens no ražošanas faktoriem, t. i., visi dabas resursi jeb dabas labumi (aramzeme, meži, derīgie izrakteņi, ūdens resursi u. c.), kas tiek izmantoti saimniekošanā. Kā ražošanas faktoram Δ ir trīs izmantošanas veidi: 1) kā lauksaimniecības produktu iegūšanas priekšnosacījumam; 2) kā dabas bagātību iegūšanas avotam; 3) kā jebkura uzņēmuma atrašanās vietai. Δ kā ražošanas faktora piedāvājums tirgū ir relatīvi ierobežots, jo Δ daudzumu nevar brīvi palielināt atbilstoši pieprasījumam.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
