Definīcija:Fiziskas vai juridiskas personas uzdevums bankai, kurā tai ir norēķinu konts, pārskaitīt noteiktu naudas summu citas personas (pārveduma saņēmēja) norēķinu kontā. Banka, kura saņēmusi uzdevumu, veic to ar korespondentbankas starpniecību. Δ izmanto ārējās tirdzniecības norēķinos, norēķinos par kredītparādiem, avansu izsniegšanā, kā arī risinot jautājumus, kas saistīti ar nekvalitatīvas preces piegādi u. c. Starpvalstu norēķinos Δ tiek sasaistīts ar bankas garantijām, kas preču nosūtītājam nodrošina obligātu samaksu par nosūtītām precēm.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
