Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Periodiskās sistēmas IV grupas elements, atomnumurs 6, atommasa 12,011; pazīstams kopš senatnes. Zināmi septiņi izotopi, no kuriem divi ir stabili. Dabā sastopams dimanta, grafīta, ogles veidā; ogleklis ir augu un dzīvnieku organismu galvenā sastāvdaļa. To izmanto metalurģijā, elektrodu izgatavošanai, adsorbēšanai, ķīmiskajā rūpniecībā u. c. 1961. gadā Starptautiskajā ķīmiķu kongresā tika ieteikts oglekļa izotopu ¹²C ņemt par pamatu jaunai atommasu skalai (skābekļa skalas vietā). Radioaktīvo oglekli ¹⁴C izmanto par iezīmēto atomu fotosintēzes, vielmaiņas, organisko reakciju mehānisma u. c. pētījumos.