Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Periodiskās sistēmas VII grupas elements, atomnumurs 53, atommasa 126,9045; atklāts 1811. gadā. Zināmi 23 izotopi, no kuriem tikai viens ir stabils. Pelēkmelna kristāliska viela ar violetu metālisku spīdumu, ρ = 4,94·10³ kg/m³, t_{k =} 113,6 °C, t_{v =} 184,35 °C. Pieder pie halogēniem. Izmanto pusvadītāju materiālu sintēzē, organiskajā sintēzē, par reaģentu analītiskajā ķīmijā, antiseptiķi medicīnā.